Metodika

Versija 1.2 · Odoma Tracker · Tallina, Igaunija · odoma.ee

1. Problēmas izklāsts

Autotransports rada aptuveni ceturto daļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju, un vieglie automobiļi — ap 61 % no autotransporta CO₂ (EEA — Greenhouse gas emissions from transport; European Parliament — CO₂ emissions from cars). Tehniskie uzlabojumi — elektrifikācija, ES 2035. gada mērķi autoparkam (European Commission — Cars and vans) — risina pašas tehnikas pusi. Taču braukšanas uzvedība, pēc aplēsēm, nosaka 10–30 % atšķirību degvielas patēriņā vienam un tam pašam auto vienā un tajā pašā maršrutā — atkarībā no paātrināšanas, bremzēšanas, ātruma vienmērīguma un tukšgaitas laika.

Šo uzvedības komponentu esošie risinājumi lielākoties neaptver. OBD telemātikai vajag ieguldījumu aparatūrā, un to reti uzstāda brīvprātīgi. Ražotāju iebūvētās sistēmas sasniedz tikai jaunu automobiļu īpašniekus. Navigācijas lietotnes optimizē laiku, nevis ekoloģisko efektivitāti. Apdrošināšanas UBI programmas (sk. 7. sadaļu) 2024. gada beigās aptvēra aptuveni 13,8 miljonus polišu Eiropā (Berg Insight 2025) — nelielu daļu autoparka, galvenokārt Itālijā un Apvienotajā Karalistē.

Odoma šo robu risina ar viedtālruņa pieeju, kurā privātums ir pirmajā vietā.

2. Mūsu pieeja

2.1 Arhitektūra tikai ar GPS

Odoma aprēķina vērtējumus pēc GPS un inerciālo sensoru datiem, kas pieejami jebkurā mūsdienu viedtālrunī — iPhone vai Android —, bez OBD adaptera, bez specializētas aparatūras un bez atkarības no automobiļa ražotāja.

Tas ir apzināts kompromiss. Ar OBD savienotas sistēmas sasniedz augstāku precizitāti katram notikumam (līdz 6 % degvielas ietaupījuma ES programmas ecoDriver kontrolētajā pētījumā), taču tām katrā transportlīdzeklī jāuzstāda aparatūra, tāpēc tās izmanto tikai daži procenti autoparka. Sistēmas tikai ar GPS katram autovadītājam ir mazāk precīzas, toties tās var ieviest visas sabiedrības mērogā — visā autoparkā, ieskaitot vecākus transportlīdzekļus.

ES programma ecoDriver (FP7, 14,6 milj. €, 170 autovadītāju 7 valstīs) noteica 2,5 % degvielas ietaupījumu kā etalonu viedtālruņu lietotnēm tikai ar GPS (CORDIS projekts 288611). Odoma to izmanto kā galveno atskaites punktu.

2.2 Atgriezeniskā saite reāllaikā un pēc brauciena

Pētījumi konsekventi rāda, ka atgriezeniskās saites reāllaikā un brauciena kopsavilkuma apvienojums dod lielāku un noturīgāku uzvedības efektu nekā katrs no tiem atsevišķi (ecoDriver, 2016; 17 pētījumu metaanalīze, Sanguinetti u. c., 2020).

Odoma piedāvā:

  • Eko indikatoru reāllaikā katra brauciena laikā (ātruma vienmērīgums, paātrināšanas notikumi).
  • Vērtējumu pēc brauciena (0–100) ar sadalījumu pa komponentiem.
  • Vēsturiskās tendences un sērijas, kas palīdz nostiprināt ieradumu.

2.3 Spēliskošana ilgtermiņa noturībai

Galvenā problēma eko braukšanas intervencēs ir uzvedības efekta izzušana: uzlabojumi parasti mazinās dažu nedēļu vai mēnešu laikā pēc sākotnējās ieviešanas (ecoDriver ilgtermiņa dati: 4,6 % → 2,5 % 10 mēnešu laikā pilsētas ceļos).

Spēliskošana mazina izzušanu ar iekšējās motivācijas palīdzību. Projekts GamECAR (H2020, 1 milj. €) parādīja vidēji 0,59 l/100 km ietaupījumu (p = 0,004, Cohen's d = 1,026 — liels efekts), izmantojot eko vērtējumu, sasniegumus, reitingu un izaicinājumu mehānikas (CORDIS projekts 732068).

22 mēnešu pētījums Vācijā (n = 108, BEV autovadītāji) parādīja, ka spēliskošana veido pārnesamu prasmi, kas daļēji saglabājas arī pēc lietotnes dzēšanas, turpretī finansiāli stimuli tādu pārnesi nerada (Baumgartner u. c., 2019).

Odoma īsteno: eko vērtējumu katram braucienam, uzkrāto sēriju uzskaiti, globālu reitingu ar normalizāciju pēc transportlīdzekļa kategorijas un atklātu degvielas/CO₂ zudumu attēlojumu.

3. Eko vērtējuma metodika

Pārskatīts 22.09.2026. — šajā sadaļā aprakstīta formula, kas reāli darbojas lietotnē (eko algoVersion 7.1.1, 2026. gada jūlijs–septembris), nevis sākotnējais v1 dizains. Zināmās pašreizējās formulas vājās vietas ir nosauktas šeit, nevis zemsvītras piezīmē.

3.1 Signāli

Katrs brauciens saņem vērtējumu no 0 līdz 100. Vērtējumu veido septiņi uzvedības signāli, kas tālrunī tiek iegūti no GPS ātruma (1 Hz) un, ja pieejams, augstuma; ne OBD, ne akselerometra datu plūsma vērtējumā neietilpst:

SignālsKo mēraIetekme
Krasa kustības uzsākšanaTo kustības uzsākšanu no vietas daļa, kurās ir krasa paātrināšana (a > 3,3 m/s² ≈ 0,34 g)Sods
Krasa palēnināšanāsTo palēnināšanās ciklu daļa, kuros ir krasa bremzēšana (a < −3,5 m/s² ≈ 0,36 g)Sods
Vienmērīguma trūkumsMērījumu daļa ārpus vienmērīgās zonas, zem 85 %Sods
Lieki manevriPaātrināšanas–bremzēšanas cikli bez vajadzības, uz vienu manevruSods
Rāviens (jerk)Mērījumi ar lielu rāvienu (> 2 m/s³) uz vienu manevru; citādi tīrā braucienā tos uzskata par sensora troksniSods
Ātruma pārsniegšanaLaiks virs atļautā ātruma — tikai tur, kur ātruma ierobežojums ir droši zināms (Igaunija, Latvija, Lietuva)Sods
Lieka tukšgaitaStāvēšana ar ieslēgtu motoru ārpus sastrēgumaSods
Braukšana ar inerci, vienmērīga braukšana, vienmērīgu kustības uzsākšanu sērijaSituācijas paredzēšana un inerces izmantošanaBonuss (ierobežots)

Kā mēra paātrinājumu. Garenvirziena paātrinājums ir starpība starp secīgiem no GPS iegūtiem ātrumiem pēc 3 punktu mediānas filtra — faktiski vidējā vērtība aptuveni 2 sekunžu logā, nevis akselerometra maksimums. Slieksnis 3,3 m/s² šim signālam nostrādā, kad ātrums 2 s laikā mainās aptuveni par 25 km/h; īss, ass grūdiens, ko akselerometrs reģistrētu kā 0,3 g, pēc izlīdzināšanas var palikt zem tā. Nozarē lietotie krasas bremzēšanas sliekšņi 0,20–0,45 g (NJIT — krasa bremzēšana kā avārijas riska aizstājējrādītājs, MDPI 2025) tiek mērīti pēc akselerometra maksimumiem, tāpēc ar mūsējiem tie salīdzināmi tikai nosacīti.

3.2 Notikumu noteikšanas process

Noteikšana ir deterministiska un notiek tikai tālrunī. Brauciena GPS mērījumi (parasti 1 Hz, horizontālā precizitāte 4 m) tiek apstrādāti piecos posmos:

  1. Mediānas izlīdzināšana. No GPS iegūtajam ātrumam piemēro slīdošo 3 punktu mediānu. Tā novērš atsevišķus lēcienus, ko rada pārnesumu pārslēgšana (manuālās pārnesumkārbas) un īslaicīgi nestabili GPS punkti, — nemainot neapstrādāto attālumu.
  2. Posms A — kustības virziens. Virzienu aprēķina katram mērījumam, kura pārvietojums ir ≥ 2 m; tālāk to izmanto pagriezienu noteikšanai.
  3. Posms B — sastrēguma pazīmes. Mērījumu atzīmē ar inJam, ja pēdējo 30 s laikā bijušas ≥ 3 pārejas no apstāšanās uz kustību (< 5 km/h → > 10 km/h) un pašreizējais ātrums ir < 15 km/h. Krasiem notikumiem sastrēgumā piešķir svaru 0,0 (paātrināšana) un 0,3 (bremzēšana), jo sastrēgumā braukšanas un apstāšanās ritmu nosaka satiksme, nevis autovadītājs.
  4. Posms C — brakingToStop pazīmes. Skatās uz priekšu: vai pašreizējā palēnināšanās 5 s laikā beidzas ar pilnīgu apstāšanos (< 0,3 m/s) un vai apstāšanās ilgst ≥ 8 s? Ja jā, bremzēšanas notikumam piešķir svaru 0,5 — tā ir apstāšanās pie luksofora vai zīmes, nevis panikas bremzēšana.
  5. Posms D — accelFromStop pazīmes. Posma C spoguļattēls, skatoties atpakaļ: vai pēdējās 5 s pirms šī paātrinājuma mērījuma auto bija gandrīz apstājies (< 5 km/h, ≥ 5 s)? Ja jā, krasajai paātrināšanai piešķir svaru 0,25 — tā ir parasta kustības uzsākšana pie luksofora, nevis agresīva braukšana. (v5.4.1, 2026. gada maijs: sliekšņi mīkstināti no 1 km/h / 8 s uz 5 km/h / 5 s pēc lauka testiem ar Tallinas taksometru datiem, kuros sistemātiski netika atpazīti īsi luksoforu cikli un gadījumi, kad auto pilnībā neapstājās.)

Notikumu svari pakāpeniski mainās no pilnas atlaides līdz pilnam svaram:

paātrināšana: sastrēgums → 0.0 ; uzbrauktuve → 0.0 ; ass pagrieziens → 0.0 ;
              accelFromStop → 0.25 ; mērens pagrieziens → 0.25 ;
              citādi → 1.0
bremzēšana:   sastrēgums → 0.3 ; brakingToStop → 0.5 ; citādi → 1.0

Kopš 2026. gada septembra viens manevrs tiek skaitīts kā viens notikums neatkarīgi no GPS mērījumu biežuma (notikumu reģistrē, sākoties manevram); agrāk iPhone skaitīja katru mērījumu virs sliekšņa.

3.3 Ceļa slīpuma korekcija

Ja ceļa slīpums pārsniedz ±3 %, sliekšņus palielina 1,4×: kāpumā reizina paātrinājuma slieksni (stiprāka gāzes pedāļa nospiešana kalnā ir normāla), nokalnē — bremzēšanas slieksni (bremzēšana ar motoru un gravitācija prasa stingrāku pedāļa nospiešanu). Slīpumu aprēķina pēc secīgiem GPS augstuma mērījumiem, ar izlīdzināšanu.

3.4 No signāliem līdz vērtējumam

Katrs sods ir iespēju daļa (kustības uzsākšanas reizes, palēnināšanās cikli, manevri), nevis notikumu skaits uz kilometru, tāpēc īss brauciens netiek sodīts par vienu notikumu: viena kustības uzsākšana un viena apstāšanās braucienā vienmēr ir bez soda. Daļas tiek vājinātas atkarībā no izlases ticamības (daļa, kas aprēķināta no mazāk nekā četrām kustības uzsākšanas reizēm, sver proporcionāli mazāk). Svari: krasa kustības uzsākšana 22, krasa palēnināšanās 26, vienmērīgums 16, rāviens 10, lieki manevri 8, tukšgaita 8, ātruma pārsniegšana 15 (maksimālie soda punkti). Bonusi ir ierobežoti (braukšana ar inerci ≤ 6, vienmērīga braukšana ≤ 5, vienmērīgu kustības uzsākšanu sērija 3).

Neapstrādāto vērtējumu (100 − sodi + bonusi) pēc tam apvieno ar neitrālu atskaites vērtību 85 atbilstoši brauciena ticamībai (0,45 braucieniem ar mazāk nekā trim pārejām no apstāšanās uz kustību vai īsākiem par 1 km; 0,65 — ja pāreju ir 3–6; 0,85 — ja to ir septiņas vai vairāk vai brauciens ir 10 km un garāks; zemāka — ja GPS kvalitāte ir slikta). Šīs apvienošanas dēļ brauciens, kurā nekas nav konstatēts, saņem 92, 95 vai 98 atkarībā no ticamības, un 10 neapstrādātu soda punktu samazina vērtējumu par 4,5–8,5 punktiem.

Zināms ierobežojums (iekšējais audits 22.09.2026.). Ar pašreizējo formulu autovadītāju ar 20+ braucieniem vērtējumi koncentrējas starp 87 un 95 (standartnovirze ≈ 2), lai gan viņu aprēķinātās liekās CO₂ emisijas braukšanas stila dēļ atšķiras vairāk nekā 20 reižu. Sintētiskajā atsauces datu kopā brauciens ar trim kustības uzsākšanām ar pilnu gāzi saņem tādu pašu vērtējumu 95 kā tīrs brauciens, bet brauciens ar trim ārkārtas bremzēšanām — 84. Skala augšgalā ir saspiesta: tā daudz labāk atšķir labu braukšanu no ļoti labas nekā labu no sliktas. Tiek gatavota pārkalibrēta formula (v8) ar nepārtrauktu, uz enerģiju balstītu komponentu un mērogošanu pēc visu autovadītāju sadalījuma, ar mērķa mediānu 75–80; pirms tā aizstās vērtējumu, tā darbosies paralēlā (ēnu) režīmā ar reāliem autovadītājiem, un vēsturiskie braucieni tiks novērtēti no jauna, lai pāreja uz jauno formulu nekur neizskatītos pēc uzvedības izmaiņām. Līdz tam publiskais vērtējums jālasa kā signāls par katra autovadītāja paša progresu, nevis kā autovadītāju savstarpējs reitings.

3.5 Autovadītāja zudumu modelis

Papildus kopējam vērtējumam Odoma aprēķina driverLoss — aplēstās liekās CO₂ emisijas, ko rada braukšanas stils salīdzinājumā ar transportlīdzekļa bāzes patēriņu:

driverLoss (g CO₂) = harshAccelLoss + harshBrakeLoss + idleLoss − coastingBonus

Katrs komponents ir kalibrēta funkcija, kas atkarīga no attiecīgā notikumu skaita (pēc korekcijas atbilstoši kontekstam) un transportlīdzekļa deklarētās CO₂ normas g/km. Rādītājs tiek summēts par visiem braucieniem un publiskajā lapā „Ietekme“ parādīts kā totalDriverLossKg — šo aprēķināto aplēšu summa, nevis tiešs emisiju mērījums.

3.6 Normalizācija pēc transportlīdzekļa

Vietas reitingā tiek normalizētas pēc transportlīdzekļa klases, ko nosaka pēc deklarētās CO₂ normas un degvielas veida, lai smagā dīzeļa SUV vadītājs sacenstos savā klasē, nevis ar BEV vadītāju. Klases: BEV / Eco (≤ 110 g/km) / Compact (≤ 150) / Standard (≤ 185) / Heavy (> 185).

4. Drošības vērtējums

Versijā 1.2 Odoma pievieno atsevišķu drošības vērtējumu, kas balstīts uz to pašu notikumu plūsmu, taču ar citiem svariem, kalibrētiem pēc literatūras par krasu bremzēšanu kā avārijas riska aizstājējrādītāju (pētījums par savienoto transportlīdzekļu telemātiku, NJIT/MDPI 2025).

Sodi uz 100 km brauciena attāluma:

KomponentsSoda punkti uz 100 km
Krasa bremzēšana4,0
Krasa paātrināšana2,0
Nakts reizinātājs (22:00–05:00)piemēro papildus

Publicētajā literatūrā krasa bremzēšana ir galvenais avārijas riska prognozētājs, tāpēc drošības komponentā tai ir divreiz lielāks svars nekā paātrināšanai. Eko vērtējumā tām ir aptuveni vienāds svars, jo abas vienlīdz atspoguļo neekonomisku braukšanu.

Drošības vērtējums versijā 1.2 ir provizorisks — to vāc un aprēķina, taču lietotnes saskarnē pašlaik nerāda (kā norādīts lietotnes versiju aprakstā), līdz tas būs kalibrēts pēc neatkarīgiem avāriju datiem.

5. Uzvedības maiņas mērīšana

5.1 Pirmās nedēļas bāzes līmenis

Katram autovadītājam Odoma saglabā vidējo eko vērtējumu pirmajās 7 aktīvās lietošanas dienās kā firstWeekAvg. Tas ir individuāls uzvedības bāzes līmenis, kas noteikts pirms jebkādas mācīšanās, ko rosina atgriezeniskā saite.

5.2 Uzlabojuma rādītājs

avgImprovement = mean(last30DaysAvg − firstWeekAvg)

Vidējo ņem pa autovadītājiem, kuriem ir ≥ 20 novērtētu braucienu pēc pašreizējās formulas versijas un lietošanas ilgums vairāk nekā 37 dienas (lai pirmā nedēļa un pēdējo 30 dienu logs nekad nepārklātos) un kuri sinhronizējušies pēdējo 30 dienu laikā. Abi lielumi ir vienkārši vidējie pa braucieniem, kas tālrunī aprēķināti vienādi; visa laika vidējo šeit neizmanto, jo tas ir svērts pēc attāluma un salīdzinātu nesalīdzināmus lielumus. Tas ir within-subject rādītājs — tas katru autovadītāju salīdzina tikai ar viņu pašu.

Rādītājs tiek publicēts lapā /impact kā pierādīts tikai tad, ja izpildās abi nosacījumi: n ≥ 30 autovadītāju un 95 % ticamības intervāla apakšējā robeža ir virs nulles. Līdz tam lapā skaidri norādīts, ka mēs joprojām mērām, un parādīts pašreizējais n. (Pārskatīts 22.09.2026. pēc iekšējā audita: ar iepriekšējo nosacījumu tika publicēts vidējais +0,1, kura 95 % ticamības intervāls bija [−1,5; +1,7].)

5.3 Kāpēc šis rādītājs ir piesardzīgs

  • Iekļauti tikai autovadītāji ar ≥ 20 braucieniem (tas izslēdz lietotājus, kas lietotni tikai izmēģina), pēc vienas formulas versijas (dažādu lietotnes versiju skalas netiek jauktas).
  • Profili, ko radījuši izstrādes būvējumi vai būvējumi lietotņu veikala ekrānuzņēmumiem, tiek izslēgti no visas statistikas (stats_excluded).
  • Regresijas uz vidējo korekcija netiek piemērota.
  • Nav salīdzinājuma ar kontrolgrupu — rādītājs neapgalvo cēloņsakarību, tikai izmaiņas katra lietotāja ietvaros.
  • Ierobežojumi, ko rada precizitāte tikai ar GPS, ir atzīti (sk. 9. sadaļu).

6. Salīdzinājums ar iepriekšējiem pētījumiem

PētījumsMetodeIzlaseGalvenais rezultāts
ecoDriver (FP7)GPS lietotne170 autovadītāju, 7 valstis2,5 % degvielas ietaupījums (tikai GPS)
ecoDriver (FP7)OBD sistēmaTā pati kohorta6 % degvielas ietaupījums
GamECAR (H2020)OBD + spēliskošana36 autovadītāji, Spānija0,59 l/100 km ietaupījums (Cohen's d = 1,026)
Sanguinetti u. c. (2020)Metaanalīze17 pētījumu6,6 % vidējais uzlabojums
Baumgartner u. c. (2019)Ilgtermiņa BEV pētījums108 autovadītāji, 22 mēnešiSpēliskošana veido pārnesamu prasmi
Odoma (pašlaik)GPS lietotne + spēliskošanaaugoša kohortapublicēts reāllaikā lapā /impact

Odoma pieeja visvairāk atbilst ecoDriver nosacījumam „tikai GPS“, kam pievienotas GamECAR tipa spēliskošanas mehānikas. Literatūrā līdzīgām programmām ziņotie rezultāti: 2,5–6,6 % degvielas efektivitātes uzlabojums uz vienu autovadītāju. Tā nav prognoze un nav Odoma Tracker mērījums; mūsu pašu rezultāts tiek publicēts lapā /impact.

7. Konteksts: apdrošināšana un uz lietošanu balstīta apdrošināšana (UBI)

Apdrošināšanas telemātika ir lielākais komerciālais to pašu signālu (paātrināšana, bremzēšana, nobraukums, diennakts laiks) pielietojums. Berg Insight ziņo par aptuveni 13,8 miljoniem UBI polišu Eiropā 2024. gada beigās un sagaida, ka līdz 2029. gadam to būs 20,1 miljons (CAGR 7,8 %, Berg Insight 2025). Mordor Intelligence prognozē, ka Eiropas apdrošināšanas telemātikas tirgus 2025. gadā būs 0,97 mljrd. USD un līdz 2030. gadam pieaugs līdz 2,78 mljrd. USD (tirgus pārskats).

Starp vadošajiem Eiropas telemātikas piegādātājiem, kas minēti PTOLEMUS 2025. gada UBI reitingā, ir IMS, Octo Telematics, The Floow, Cambridge Mobile Telematics, Targa Telematics, Munic, Geotab, Vodafone Automotive, Arity, FairConnect, Dolphin Technologies un Redtail Telematics.

Odoma nav apdrošināšanas produkts. Tomēr:

  • Eko un drošības vērtējumu apstrādes process vāc signālus, kas salīdzināmi ar komerciālajā UBI izmantotajiem.
  • Metodiku mēs publicējam atklāti, lai autoparku operatori, apdrošinātāji un pētnieki to varētu pārbaudīt.
  • Atsevišķa brīvprātīga divu līmeņu kopienas datu kopa (shēmas dokumentācija) ļauj apkopotus, k-anonimizētus, GDPR prasībām atbilstošus datus kopīgot ar pētniecības un pilotprojektu partneriem. A līmenis (Tier A) nav longitudināls un pēc noklusējuma ir anonīms; B līmenim (Tier B) longitudināliem pētījumiem nepieciešama nepārprotama piekrišana. Koordinātas un precīzi laika zīmogi nekad netiek augšupielādēti.
  • Pilotprojektu partnerības ar apdrošinātājiem, autoparku operatoriem un publiskā sektora vides programmām ir atvērtas — skatiet About → Get involved.

Eiropas Transporta drošības padome (ETSC 2019 — Telematics and Road Safety, kopija mūsu vietnē) sniedz ES politikas pamata atsauci par to, kā telemātikas signāli pārvēršas izmērāmos ceļu satiksmes drošības rezultātos.

8. Privātums un datu arhitektūra

  • Serverī netiek glabātas GPS koordinātas. Visi maršruta dati paliek tālrunī.
  • Katru lietotāju identificē nejauši ģenerēts UUID, kas glabājas tālrunī (nav saistīts ne ar vienu personas identifikatoru).
  • Serveris saņem tikai apkopotus rādītājus: avgScore, tripCount, currentStreak, totalKm, wastedCo2Kg, fuelType, country code (ISO 3166-1).
  • Dalība reitingā ir brīvprātīga. Pēc noklusējuma tā ir izslēgta.
  • Valsti nosaka pēc Locale.current.region, nevis pēc GPS.
  • Kopienas datu augšupielāde (7. sadaļa) ir atsevišķi brīvprātīga un grupēta intervālos: ātrumi, ilgumi un notikumu biežumi tiek nosūtīti kā diskrēti intervāli, nekad kā neapstrādātas datu plūsmas. K-anonimitātes aizsardzība mazām valstīm (EE / LV / LT / LU / CY / MT) automātiski piemēro augstāku k slieksni, lai novērstu atkārtotu identificēšanu.
  • Datu apstrāde atbilst GDPR 6. panta 1. punkta a) apakšpunktam (piekrišana), 5. pantam (nolūka ierobežojumi, datu minimizēšana) un 25. pantam (integrēta datu aizsardzība un datu aizsardzība pēc noklusējuma).
  • Sīkāka informācija — mūsu privātuma politikā.

9. Ierobežojumi

GPS precizitāte. No GPS iegūtajā ātrumā un atrašanās vietā ir troksnis, īpaši pilsētā starp augstām ēkām, tuneļos un brauciena sākumā, pirms satelītu signāls nostabilizējas. Odoma izmanto mediānas izlīdzināšanu, trokšņa sliekšņus un pārtraukumu aizpildīšanu, taču precizitāte pēc būtības ir zemāka nekā OBD datiem. Vērtējumu salīdzināmība starp dažādām ierīcēm vēl nav pārbaudīta.

Izlases lielums. Pašreizējā kohorta ir pietiekama secinājumiem par virzienu, bet nepietiekama statistiski pamatotiem apgalvojumiem par visu populāciju. Lai pētījumu varētu publicēt, jāsasniedz mērķis — 500+ autovadītāju 3+ valstīs.

Cēloņsakarība. Uzlabojuma rādītājs mēra izmaiņas katra lietotāja ietvaros laika gaitā, tas nav kontrolēts eksperiments. Jaucējfaktori (sezonālās svārstības, maršrutu maiņa, transportlīdzekļa maiņa) netiek kontrolēti.

Pašatlases nobīde. Lietotāji, kas pievienojas brīvprātīgi, ir motivētāki nekā autovadītāji kopumā, tāpēc, visticamāk, viņu uzlabojumi ir lielāki, nekā tos sasniegtu obligātā programmā.

Autovadītāja noteikšana. Ja tālruņa lietotājs ir pasažieris (taksometrā, sabiedriskajā transportā vai ja auto vada ģimenes loceklis), eko un drošības vērtējumi vairs neatspoguļo tālruņa lietotāja uzvedību. Odoma braucienus, kuros auto vada kāds cits, klasificē trīs ticamības līmeņos un izslēdz tos no apkopojumiem un no kopienas datu augšupielādes — sīkāk pasažiera režīma aprakstā.

10. Avoti

  1. ecoDriver Consortium (2016). Final Report. European Commission FP7 Project 288611. cordis.europa.eu/project/id/288611
  2. GamECAR Consortium (2018). Results Summary. European Commission H2020 Project 732068. cordis.europa.eu/project/id/732068
  3. Sanguinetti, A., Queen, E., Yee, C., & Akanesuvan, K. (2020). Average impact and important features of onboard eco-driving feedback: A meta-analysis. Transportation Research Part F: Traffic Psychology and Behaviour, 70, 80–90. doi.org/10.1016/j.trf.2020.02.011 · atvērtās piekļuves versija vietnē escholarship · kopija mūsu vietnē
  4. Baumgartner, M. et al. (2019). Long-term effects of gamification on eco-driving behaviour. Energy Research & Social Science, 57. doi.org/10.1016/j.erss.2019.101237
  5. ETSC (2019). Telematics and Road Safety. European Transport Safety Council. etsc.eu · kopija mūsu vietnē
  6. Evaluating Harsh Braking Events as a Surrogate Measure of Crash Risk Using Connected-Vehicle Telematics. MDPI Vehicles, 8(3), 68 (2025). mdpi.com
  7. European Environment Agency (2024). Greenhouse gas emissions from transport in Europe. eea.europa.eu
  8. European Environment Agency (2025). CO₂ performance of new passenger cars. eea.europa.eu
  9. European Commission. Cars and vans — climate action. climate.ec.europa.eu
  10. Berg Insight (2025). Insurance Telematics in Europe and North America, 9th edition. berginsight.com
  11. PTOLEMUS Consulting Group (2025). UBI solution provider ranking. ptolemus.com
  12. Mordor Intelligence (2025). Europe Insurance Telematics Market Size. mordorintelligence.com
  13. Regulation (EU) 2016/679 — General Data Protection Regulation (GDPR). eur-lex.europa.eu

Partnerības jautājumos: Pirmkods, privātuma politika un ietekmes dati reāllaikā: odoma.ee